Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture, kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju. Grieķija ir ES dalībvalsts kopš 1981. gada. NATO dalībvalsts tā ir kopš 1952. gada, bet OECD dalībvalsts kopš 1961. gada.

ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS

Grieķija atrodas Vidusjūras reģiona austrumos, trīs kontinentu – Āzijas, Āfrikas un Eiropas - saskares punktā. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Albāniju, ziemeļos – ar Maķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Valsti apskalo jūras, kas ir Vidusjūras baseina daļa: rietumos – Jonijas jūra, austrumos – Egejas, bet dienvidos – Lībijas jūra. 

Grieķija sastāv no kontinentālās daļas un salām. Grieķijai pieder vairāk kā 1000 salas, vislielākās no kurām – Krētas sala, Evbejas sala (gr.: Evijas), Mikēnas, Santorīni, Hiosas sala, Korfu (gr.: Kerkira), Lesbosa (gr.: Lesvos), Rodas sala, Tasas sala u.c. Vairākums salu ir neapdzīvotas.

DROŠĪBAS SITUĀCIJA

Ņemot vērā pašreizējo finanšu situāciju Grieķijā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija brīdina ceļotājus, ka banku pakalpojumi, tai skaitā norēķini ar banku kartēm, kā arī skaidras naudas izņemšana no bankomātiem visā Grieķijā, var tikt ierobežota bez iepriekšēja brīdinājuma. Tādēļ Ārlietu ministrija pirms došanās uz Grieķiju aicina nodrošināties ar pietiekamu skaidras naudas daudzumu ceļojuma izdevumu segšanai. Lai izvairītos no iespējamām zādzībām, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību savu personīgo mantu drošībai. Svaigāku informāciju lūdzam skatīties Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā. 

Populārākajiem krāpšanas veids ir saistīts ar tūristu ievilināšanu kafeinīcā, provocējot viņus pasūtīt ēdienus un dzērienus, tā rezultātā ceļotājam tiek izrakstīts astronomiskais rēķins.

Grieķijas teritorija ir seismiski aktīvā zona, zemestrīces ar magnitūdu līdz 5. stipruma vertībai medz notikt pietiekami bieži. 

VALODA 

Valsts valoda ir jaungrieķu valoda, kas ir attīstījusies uz sengrieķu valodas pamata. Seno grieķu valoda spēcīgi ietekmēja pasaules kultūru un ir viena no senākajām pasaules valodām (tās rakstiskās liecības attiecināmas uz 8 gs. p.m.ē.). Sengrieķu valodas ietekmi uz slāvu valodām ir grūti nenovērtēt. Tā ir pamanāma valodu virknes grafikā, fonētikā, leksikā, sintaksē. Komunikācijai ar tūristiem parasti lieto angļu un vācu valodu. Daudzās vietās var dzirdēt krievisko runu.

VALSTS IEKĀRTA 

Grieķija ir parlamentārā republika, ar prezidentālās valdīšanas formu. Valsts galvu – prezidentu ievēl parlaments, uz 5 gadu termiņu. Likumdošanas varu realizē vienpalātas parlaments, kas sastāv no 300 deputātiem, kurus ievēl uz 4 gadiem. Partija, kas guva uzvaru pēdējās vēlēšanās, ir valdošā. Vēlēšanas notiek katrus 4 gadus; balsstiesības pilsonis saņem, sasniedzot pilngadību (18 gadus). Izpildvara pilsētās notiek „dimarhio” (mērija), bet laukos „kinotita” (ciema padome). 

Grieķijā ir daudz dažādu virzienu politisko partiju. Jāatzīmē, ka grieķi ļoti interesējas par politiku, var stundām ilgi apspriest to vai citu problēmu, kā arī izmisīgi aizstāvēt savas politiskās pārliecības. Reti sastapsiet cilvēku, kas nepieder nevienai partijai.

Partijas ar vislielāku pārstāvību valsts parlamentā un Eiroparlamentā ir šādas:

ELEKTROTĪKLS

Tīkla spriegums: 230 V

Tikla frekvence: 50 Hz

Kontaktdakšas tips: C / F

NAUDA

Visā Grieķijas teritorijā tiek lietota Eiropas valūta – eiro. Daudzos lielajos un mazajos uzņēmumos tiek pieņemtas kredītkartes, tādas kā: Visa, Diner’s Club, MasterCard, American Express u.c. Valūtu var samainīt bankās, maiņas punktos vai viesnīcās.

LAIKA STARPĪBA

GMT + 2 stundas (atbilst Latvijas Republikas laikam).

KLIMATS

Grieķija ietilpst Vidusjūras klimatiskajā zonā; vasarā šeit gandrīz nav lietu, bet ziemā var būt lietusgāzes ar vētrām. Kopumā, Grieķijas klimats ļauj atpūsties te jebkurā gadalaikā un jebkurā veselības stāvoklī, protams, ja atpūta tiek pareizi plānota.

Peldēšanas sezona Grieķijā parasti sākas maijā, protams, arī aprīlī var baudīt „saules” un „jūras” vannas, bet diezvai šajā laikā Jūs pludmalē sastapsiet vietējos grieķus, kuri izvēlās atklāt peldēšanās sezonu jūnijā.

Ziema Grieķijā iestājas tad, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +6 grādiem, bet tāda temperatūra turas ne ilgāk par 2 nedēļām. Vidējā gaisa temperatūra ziemā ir +12 grādi. Visaukstākais mēnesis – februāris.

Janvārī un martā arī ir salīdzinoši auksts, kas, neapšaubāmi, tikai priecē kalnu slēpošanas un citu ziemas atpūtas veidu cienītājus. Ļoti reti kad ziemā uzsnieg sniegs, tas turas ne ilgāk par 3 dienām. Tomēr kalnu virsotnes gandrīz vienmēr ir sniega apsegtas.

Kā zināms, piejūras pilsētās, pateicoties jūrai, klimats ir maigāks. Karstajās vasaras dienās un naktīs piekrastē var baudīt patīkamu, svaigu vējiņu.

Laiks Grieķijā pēc mēnešiem (ºC):

SVĒTKU DIENAS

Grieķijā svin ne tikai valsts, bet arī reliģiskos svētkus, no kuriem visnozīmīgākie ir pasludināti par valsts brīvdienām. Tie ir Ziemassvētki, Kristus Kristīšanas diena, Lieldienas, Dievmātes Aizmigšanas diena, Svētā Dmitrija diena, Svētās Trīsvienības diena. Svinēti tiek arī valsts svētki: Grieķijas Neatkarības diena, „Ohi” diena (oficiālā atteikšanās no savienības ar itāļu fašistiem) u.c.

Grieķijā visus reliģiskos svētkus svin pēc jaunā stila. Piemēram, Ziemassvētkus Grieķijā svin 25. decembrī, bet Krievijā – 13 dienas vēlāk – 7. janvārī. Tomēr dažās Grieķijas pilsētās ir baznīcas, kas pieturas pie vecā stila. Katra pilsēta svin sava aizbildņa dienu. Piemēram, Salonikos tā ir Svētā Dmitrija diena (26. oktobris). Visur Grieķijā svin arī mūsdienīgākus svētkus, tādus kā, piemēram, jaunatnes iemīļotā Visu Mīlētāju diena.

Ziemassvētki – 25. un 26. decembris

Ziemassvētki Grieķijā ir oficiālās brīvdienas.Mazpilsētu un ciemu iedzīvotāji saglabājuši savas senās tradīcijas līdz šim laikam, bet lielpilsētu iedzīvotāji svin Ziemassvētkus kā laicīgus svētkus. 

Pagātnē Ziemassvētku svinēšanu grieķi sāka pēc Ziemassvētku gavēņa, kas sākās 40 dienas pirms gaišo svētku dienas. Ticīgie šajā laikā neēda dzīvnieku izcelsmes produktus – gaļu, piena produktus, olas. Arī šodien daudzi turpina ievērot gavēņa tradīciju. Tā vai citādi, bez izņēmuma visas grieķu saimnieces pirms Ziemassvētkiem rūpīgi sakopj māju un pagatavo tradicionālos svētku saldumus – smaržīgos cepumus „melomakarona” un „kurabjedes”, kas mazuļiem asociējas ar šīm burvīgajām dienām un dāvanu gaidīšanu no Svētā Vasīlija - grieķu Ziemassvēku vecīša.

Pagājušajos gadsimtos un gados, katra ģimene, kas dzīvoja laukos, Ziemassvētkiem „audzēja” speciālo sivēnu, kura liktenis bija kļūt par galveno Ziemassvētku galda ēdienu. Tītara gaļa, daudzos mūsdienu Grieķijas reģionos veiksmīgi ir aizvietojusi cūkgaļu, kas, neapšaubāmi, samazināja bez tā jau bagātīgā Ziemassvētku galda ēdienu kaloriju daudzumu.

Mūsdienās, Grieķijā, tāpat kā visā pasaulē, Ziemassvētkiem pērk un rotā „Ziemassvētku kokus” – egles (īstās un mākslīgās). Kā likums, mājas sāk rotāt vairākas dienas pirms Ziemassvētkiem, lai šis skaistums priecētu acis un dvēseli līdz pat Kristīšanas dienai. Pēc dažu vēsturnieku pētījumiem, vēl antīkajos laikos, Helladas kalnu rajonu iedzīvotāji, izrotāja kokus ar svecēm par godu Saules dievam Mitram.

Jaungada diena un Svētā Vasīlija piemiņas diena – 1. janvāris

Kaut arī galvenie ziemas svētki, protams, ir Ziemassvētki, Jaunā gada iestāšanās tiek atzīmēta tikpat plaši. Jau ir izveidojusies vesela paražu virkne, kas saistītas ar gadu miju. 

Svētā Vasīlija, kuru grieķu zemē godā tāpat kā Ziemassvētku vecīti, piemiņas dienā pagatavo speciālu pīrāgu, ko nosauc viņa vārdā – „vasilopita”, tajā cepot paslēpj mazu sudraba monētiņu. Šī paraža ir atnākusi uz Grieķiju no antīkajiem laikiem. „Vasilopita” ar monētiņām decembra beigās tiek pārdotas visos Grieķijas veikalos, universālveikalos un maizes veikalos. Bet, protams, visgaršīgākie un vissmaržīgākie ir mājās gatavotie „Svētā Vasīlija piti”. 

Kristus Kristīšanas diena (Kristus Parādīšanās diena) – 6. janvāris

Kad Grieķijā runā par Ziemassvētku laiku, tiek domāts diezgan ilgs periods starp pašiem Ziemassvētkiem (25. decembris), 1. janvāri un Kristus Kristīšanas dienu (6. janvāris). Šo dienu laikā, visās grieķu pilsētās un ciemos norisinās ļoti daudzi svētku pasākumi, kuru dvēsele ir gadsimtu ilgas Ziemassvētku paražas un tradīcijas. 

Jaungada divpadsmit dienu svētki noslēdzas ar Kristīšanas vai Kristus Parādīšanās dienu („Fota” vai „Teofānija”). „Ta Fota” (no gr. „Gaisma”) nozīmē Gaismu, ko Kristus nesa pasaulei. Šajā dienā notiek ūdens iesvētīšana baznīcās.

Kristīšanas dienā katrā pilsētā, pēc ūdens iesvētīšanas, Metropolīts vai mācītājs met ūdenī krustu. Drosmīgie, kas nebaidās no aukstā ūdens, metās tajā, cerībā dabūt krustu ārā. Tas laimīgais, kuram pirmajam tas izdosies, līdz vakaram staigās no mājas uz māju, lai nodotu cilvēkiem šo svētku svētību.

Kristīšanas dienas priekšvakarā visos Grieķijas rajonos tiek rīkoti skaļi un jautri karnevāli („Ragucarja”), kuri tiek rīkoti jau kopš sendienām. To dalībnieki ietērpjas visu iespējamo dzīvnieku tērpos un, zvaniņu apkrauti, staigā pa ciemiem un pilsētu ieliņām, dziedot satīriskas koļadkas. Gājienu noslēdz „līgavainis ar līgavu”, bet pēc viņiem – „svētais tēvs”, kas padzen visus Ziemsvētku laika ļaunos garus.

Visu Mīlētāju diena – 14. februāris

Gada visromantiskākos svētkus - grieķi atzīmē ar tādu pašu prieku kā savus nacionālos svētkus. Sirsniņās un sarkani-rozā mīlestības nokrāsās jau ilgi pirms 14. februāra, sāk izrotāt grieķu kafejnīcas, klubus, veikalus, dzīvokļus un pagalmus. 

Citi svētki:

• Tīrā pirmdiena – pirmā Lielā gavēņa diena pēc Masļeņicas.

• 25. marts – Neatkarības diena, vislielākie nacionālie svētki. Šajā dienā, 1821. gadā, sākās nacionālās atbrīvošanas cīņas pret osmaņu jūgu.

• Lieldienas. Lieldienu pirmdiena – brīvdiena.

• 1.maijs – Darba svētki. Tāpat tos svin kā Ziedu svētkus. 

• 9. maijs – Mātes diena.

• Svētā Gara diena. Piecdesmitnieces svētki (50. diena pēc Lieldienām).

• 15. augusts – Dievmātes Aizmigšanas diena.

• 28. oktobris – „Ohi” diena, nacionālie svētki. 1940. gadā, šajā dienā grieķu tauta atbildēja ar pārliecinātu „nē” fašistiskās Itālijas ultimātam, kas pieprasīja sniegt tai vairākus stratēģiskos punktus Grieķijas teritorijā.

TRANSPORTS  

Grieķijas kalnains reljefs apgrūtina  transporta tīklu attīstību valstī. Prāmju satiksme joprojām ir pamata transportēšanas veids starp valsts kontinentālu daļu un salām. Pēdējo divu desmitgažu laikā Grieķijas transporta infrastruktūra ir piedzīvojusi ievērojamu modernizāciju, tai skaita pateicoties ES finansiālajam atbalstam. 

Nozīmīga loma ceļu infrastruktūras, dzelzceļa, pilsētu transporta un lidostu uzlabošanā ir bijusi 2004.gada Olimpiskajām spēlēm, kas norisinājās Atēnās. Atēnu lidostas "Eleftherios Venizelos" rekonstrukcijas un modernizācijas rezultātā tika uzbūvēti jauni termināli un tika īstenota lidostas sertifikācija Airbus A380 lidaparātu pieņemšanai. Valsts nacionālā dzelzceļa kompānija bija iegādājusies jaunu un ātrāku ritošo sastāvu. Atēnās tika uzcelta ātra tramvaja līnija un divas metro līnijas. 

Pašlaik valstī ir 2 metro sistēmas Atēnās (3 līnijas) un Salonikos (2 līnijas), Atēnu ātra tramvaja tīkls (3 līnijas), piepilsētu elektrovilcienu sistēmas Atēnās (3 līnijas), Salonikos (2 līnijas) un Patrās (1 līnija). KTEL ir kopīgs nosaukums katram uzņēmumam, kas ir atbildīgs par starppilsētu un reģionālo autobusu kustību. Lai gan reģionos ir savi autobusu tīkli, to nosaukumam arī tiek pievienots KTEL apzīmējums (piemēram, KTEL Argolidas).

Grieķijas parādu krīze negatīvi ietekmēja transporta nozari, jo vairums transporta uzņēmumu strādā ar zaudējumiem. Problēmas radās ar rezerves daļu iegādi un vecā dzelzceļa elektriskā ritoša sastāva aizvietošanu, kas kalpo vairāk par 35 gadiem. Valdības, kopš 2010.gada, īstenotā nozares restrukturizācija un ekonomijas pasākumi noveda pie tā, ka, piemēram, Atēnās pilsētas maršrutos 2015.gada novembrī strādāja 1127 autobusi, salīdzinot ar 1703 autobusiem 6 gadus atpakaļ. Neizbēgami palielinājās sabiedriskā transporta gaidīšanas laiks: sauszemes transportā līdz pat 25 minūtēm, bet metro un dzelzceļa transportā – no 3  līdz 6 minūtēm. Biļešu cenas pieauga no 1.20 līdz 1.40 eiro. 

Nozares darbinieki regulāri piedalās streikos, protestējot pret pensiju un nodokļu reformu, plānojamā biļešu cenu pieauguma, transporta infrastruktūras (tai skaita Pirejas ostas) privatizācijas plāniem.  Ceļotājiem ir jārēķinās ar transporta kustības ierobežojumiem streiku dēļ. 

NACIONĀLĀS ĪPATNĪBAS  

Starp eiropiešiem grieķi izceļas ar mierpilnu, filozofisko attieksmi pret dzīvi. Grieķi, neskatoties uz lielu baznīcu un klosteru skaitu, ir mēreni reliģioza tauta. Gandrīz visi apmeklē baznīcas, bet lielākā daļa tikai uz Ziemassvētkiem un Lieldienām. Grieķi lepojās ar visu, kas ir saistīts ar viņu gadsimtiem ilgo vēsturi. Viņi neiznīcina pieminekļus, nenolād savu pagātni, bet vienmēr un visā jūt sevi kā seno hellēņu pēctečus. Viņi mīl un prot izklaidēties. Viņiem patīk atrasties starp cilvēkiem, ārā, svaigā gaisā, ko veicina valsts klimats.

Nekur Eiropā nav tāda festivālu, svētku un brīvdienu skaita. Tāpat arī pēc restorānu, tavernu, bāru, diskotēku skaita, tai ir grūti atrast līdzīgas. Grieķi nespēj liegt sev vēl vienu baudu – siestu: atpūtu dienas vidū (no 14.00 līdz 17.00).  Šajās stundās pilsētas teju kā izmirst, veikaliņi tiek slēgti. Grieķi pusdieno un ietur diendusu. Un pēc 21.00 vakarā sākas nakts dzīve, kas te ir ļoti daudzveidīga. Tauta izplūst uz ielas un piepilda tavernas, bārus un „grieķu naktsklubus” – „buzuki” (izpriecu iestādes, kur spēlē dzīvo grieķu mūziku). Tas viss turpinās līdz 3.00 -4.00 no rīta.

Nacionālo raksturu labi pauž daudzās un daudzveidīgās tautas dejas („sirtaki”, „kalamatjanos”, „kocari” u.c.). Laikam nav grieķa, kurš neprastu dejot. Turklāt, dara viņi to ar acīmredzamu baudu. Pie tam, stiprs alkoholiskais reibums – ne tikai nav obligāts, bet arī ir ļoti rets elements.

Ar grieķiem ir vienkārši uzturēt labas attiecības - vajag tikai ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas. Apmeklējot baznīcas un klosterus, vajag cienīt cilvēku reliģiskās jūtas un sekot pieņemtajām normām. Kā obligāts nosacījums daudzu baznīcu un klosteru apmeklējumam, ir pieklājīgs apģērbs ar apsegtiem pleciem. Šorti, mini svārki un bikses sievietēm šajā gadījumā nav pieļaujamas. Taču apsegt galvu sievietēm nav obligāti. Dažos klosteros apmeklējuma laikā tūristiem izdala speciālos svārkus, platas bikses vai halātus.

NACIONĀLĀ VIRTUVE

Grieķija ir dienvidu valsts, tas nozīmē, ka augļi, visdažādākie vitamīnu un minerālu piesātināti zaļumi un dārzeņi te pieejami cauru gadu. Piedevām gandrīz visi grieķu virtuves ēdieni tiek pagatavoti izmantojot olīveļļu, kas ir ļoti veselīga mūsu organismam. Grieķijas nacionālā virtuve izceļas ar lielu ēdienu daudzveidību un tie ir īpaši populāri Eiropas valstīs. 

Svarīgu vietu grieķu uzturā ieņem zivis un jūras veltes. Grieķijā jūs redzēsiet lielu ēdienu daudzveidību no visdažādākajiem jūras iemītniekiem: garnelēm, kalmāriem, astoņkājiem, krabjiem, mīdījām, austerēm, omāriem u.c. Apcepinātu vai izceptu zivi pēc tradīcijas pasniedz ar vienreizēju mērci, kas sastāv no olīveļļas un citrona sulas. 

Saskaņā ar grieķu paražām, tavernas apmeklētājam ir iespēja (un tā vienmēr ir apsveicama) ieiet virtuvē un izvēlēties iepatikušos zivi vai jebkuru citu produktu, kuru pēc tam viņam pagatavos, ievērojot visas klienta vēlmes. Ar īpašu vērienu gatavo jūras veltes „psarotavernās” (zivju restorāni),  no kurām vairākums, kā likums, atrodas tieši jūras krastā.

Kas attiecas uz gaļu un dārzeņiem, Grieķijas iedzīvotāji tos sautē, pievienojot dažādas garšvielas: sīpolus, ķiplokus, pētersīļus, piparmētras, papriku, vīna etiķi un citas. Viens no iemīļotākajiem grieķu ēdieniem ir souvlaki (jēra gaļas vai cūkgaļas šašliks), ka arī citi gaļas gardumi, pagatavoti uz iesma vai oglēm.

Pirmie ēdieni (buljoni un zupas) Grieķijā nav īpaši pieprasīti. Acīmredzot karstais klimats liek par sevi manīt. Tomēr grieķu tradicionālo ēdienu tavernās ēdienkartē var atrast buljonus un krēmzupas. Viena no lētākajām, bet populārākajām ikdienas zupām, ir „fasolada” – pupiņu zupa, pagatavota pēc tradicionālās receptes, kā arī „fakes” – visu grieķu iemīļotā lēcu zupa. Turklāt, Grieķijā ar lielu baudu ēd vistas buljona rīsu zupu, pievienojot sakultu olu un citrona sulu („kotosupa me avgolemono”), kā arī „vrasto” – liellopu gaļas zupu.

Tēja grieķiem ir visai dīvains un rets dzēriens, par kura eksistenci viņi atceras tikai saaukstējoties. No karstajiem dzērieniem grieķi izvēlas stipru, aromātisku kafiju „ellinikos”, vārītu pēc tradicionālās austrumu receptes bez jebkādām piedevām. To ir pieņemts dzert maziem malkiem, stiepjot garumā baudas mirkļus un uzdzerot ūdeni. Jebkurā kafejnīcā jūs varat pasūtīt „vari gliko” – stipru un saldu, „metrio” – vidēju, ne tik stipru un saldu kafiju, kā arī „sketo” – vidēja stipruma kafiju bez cukura.

Runājot par tradicionālo grieķu virtuvi, noteikti jāatzīmē lieliskus konditorejas izstrādājumus, kuru aromāti piepilda visas Grieķijas pilsētu ielas. Paradoksāli, bet, lai kur Jūs arī neatrastos, uz jebkuras ielas var paskatīties apkārt, un Jums priekšā noteikti būs kāda taverna, bufete, kafejnīca, kafijas veikals vai bārs.

Grieķu iemīļotākais brīvā laika pavadīšanas veids – tavernu vakara apmeklējums, īpaši brīvdienās, draugu un radu lokā. Tavernās vienmēr valda nepiespiesta, pozitīva atmosfēra. Visbiežāk te dzer alu vai „ouzo” (grieķu anīsa degvīns) un, protams, slaveno „recinu” – jaunu, neizturētu vīnu, nostādinātu uz skujkoku sveķiem, kuru atšķaida ar kokakolu.

Grieķijas restorāni un tavernas strādā no 12:00 līdz 16:00 un no 20:00 līdz pusnaktij, daži no tiem uzņem viesus līdz 2:00 naktī.

ĀRKĀRTĒJAS SITUĀCIJAS TĀLRUŅI 

• Vispārējs ārkārtejo situāciju tālrunis - 112
• Policija - 100
• Ātrā palīdzība - 166
• Ugunsdzēsēji - 199