Decembris - visdrūmākais mēnesis Somijā, bet tas dod valstij iespēju spīdēt, saka Foreign Policy komentētājs Reids Stendišs. Decembrī, tūkstošiem tūristu dodas uz Somiju no visas pasaules, jo, kā apgalvo šīs valsts valdība, šeit ir oficiāla Ziemassvētku vecīša Santas mājvieta. Kopš 20.gadsimta 80.gadiem, Somija izveidoja plaukstošu nozari ap Santas rezidencēm. Tiesa gan, Aļaska, Grenlande, Norvēģija un Zviedrija ir mēģinājusi deklarēt, ka to ziemeļu provinces ir īsts Ziemassvētku vecīša štābs. Taču Somijas centieni izrādījās visveiksmīgākie. "Tas daļēji skaidrojams ar enerģisku valdības atbalstu," – vēsta autors. 

"Ziemassvētku vecīša tūrisms" joprojām ir viens no nedaudzajiem stabilajiem ieņēmumu avotiem Somijas ekonomikā, kas tagad piedzīvo lejupslīdi. Šī nozare - galvenais ienākumu avots daudziem cilvēkiem Lapzemē. "Spēja komercializēt Ziemassvētku vecīti somiem, kas dzīvo Lapzemē, - tas droši vien, gandrīz vislabākais no iespējamiem zīmoliem, jo Ziemassvētku vecītis patīk visiem" – klāsta izdevumam intervijā Somijas finanšu ministrs Aleksanders Stubbs. Somi ir pat pagarinājuši Ziemassvētku "kārsto sezonu", lai pielāgotos Krievijas tūristiem, kuri saista savu dāvanu piegādātāju ar Jauno gadu, bet Ziemassvētkus svin pēc pareizticīgo kalendāra 6 janvārī. Patiesībā, tūristi var apmeklēt Ziemassvētku vecīti visu gadu, pat vasaras vidū.

"Šodien tēls, kas piesaista visus tūristus (un naudu) - tas pats Ziemassvētku vecītis, kas kļuva par vispārpieņemto svētku personāžu visā pasaulē: jautrs bārdains vīrietis ar resnu vēderu tērpies sarkanā un baltā krāsā. Bet Somijas Santa ne vienmēr bija tāds," - raksta autors. Pat pēc kristietības pieņemšanas daudzus gadsimtus somi svinēja Kekri - lauksaimniecības svētkus pirms ziemas sezonas. Jaunie vīrieši, tērpušies kazas, gāja no mājas uz māju ubagošanā gardumus. "Kekri kazai bija biedējošs raksturs" - saka folklorists Eija Starka. 19.gadsimtā šī tradīcija sāka mirt nost, bet personāžu, kas dod dāvanas uz Ziemassvētkiem, līdz pat mūsu dienām sauc par Joulupukki, kas burtiski nozīmē "Ziemassvētku kaza." Vel 20.gadsimta 50.gados, Somijas laukos vēl bija iespējams redzēt Joulupukki aitādas mētelī un ar ragiem - gluži kā Kekri. Viņš pēra bērnus, kas slikti uzvedās pagājušajā gadā.

Par "zelta raktuvi" Santa kļuva sakarā ar globalizāciju un finanšu problēmām Somijā. Kopš 1960. gada, Somijas valsts radio YLE tiešajā ēterā raida reportāžas par to, kā Santa atstāj savu rezidenci Lapzemē un piegādā dāvanas visā pasaulē. 1984.gadā, Lapzemes gubernators izsludināja provinci par "Ziemassvētku vecīša zemi". 1985. gadā tika nolemts, ka Ziemassvētku vecītis Somijas Tūrisma padomei būs jauns veids, kā piesaistīt tūristus uz valsts ziemeļiem. Padome nosūta somu Ziemassvētku vecīšus visā pasaulē, no Beverli Hilsas līdz Japānai. Decembra sākumā Somijas Santa apmeklēja Dienvidkoreju, pagājušajā nedēļā viņš tika novērots uz Krievijas robežas, kur viņš tikās ar Salaveci. "Un tas viss ar Somijas valdības atbalstu," - atzīmē autors.

Avots: www.inopressa.ru